Nemirstības vēsture
"Kas vēlas dzīvot mūžīgi?” reiz dziedāja slavenais mūziķis Fredijs Merkūrijs. Šī nemirstīgā jautājuma vadīts, reliģijas vēstures pētnieks Dāgs Eisteins Ennšē (Dag Øistein Endsjø) grāmatā „Nemirstības vēsture” cenšas rast atbildes uz jautājumu par mūžīgās dzīvības esenci. Stāsti par nemirstību parāda, kā ir mainījusies izpratne par mūžīgas dzīves iegūšanu, sākot ar grēksūdzēm, dievišķiem brīnumiem līdz pat detalizētiem do-it-yourself aprakstiem. Nemirstība ir stāsts par dziedniecību un kanibālismu, saldētavām un pazušanām, seksu ar dieviem un mūžīgām mocībām. Taču vēl vairāk nemirstība ir stāsts par cilvēku cerībām, bailēm no neziņas un nāves un priekšstatiem par to, kāda varētu būt ideālā pasaule. To nedaudzo lietu vidū, kas visiem cilvēkiem ir kopīgas, ir apziņa par nāves nenovēršamību. Alternatīvas cilvēku prātā pavīd ļoti bieži, taču tās šķiet neīstenojamas. Vai ir iespējams apturēt mūsu ķermeni no novecošanas? Kas notiks tad, ja laiks zaudēs savu varu pār mums? Un kas patiesībā ir tas, kas atšķir Jēzus augšāmcelšanos no zombijiem, kurus var vērot neskaitāmās televīzijas pārraidēs un par ko var lasīt grāmatās? Kaut gan vēl joprojām trūkst neapstrīdamu pierādījumu tam, ka no nāves kādam būtu izdevies izvairīties, mēs nevaram izslēgt, ka reiz tas varētu būt iespējams – vai nu ar dievišķu brīnumu, vai zinātnes palīdzību. Bet vai mēs tam būsim gatavi? "Miljoniem cilvēku ilgojas pēc nemirstības, lai gan nezina, ko iesākt lietainā svētdienas pēcpusdienā." - Sūzena Erca "Dusmas debesīs" (1943)
