Jāzeps Grosvalds (1891—1920) ir viens no ievērojamākiem un izglītotākajiem latviešu māksliniekiem, kas Latvijas mākslas vēsturē raksturots kā klasiskā modernisma ievadītājs un kā nācijai būtisku tēmu atveidotājs kara un politisko krīžu posmā. Grosvalds, kā rakstījis savā dienasgrāmatā, centās draugiem “iepotēt drusku no “jaunās skolas” meklējošā un konstruktīvā gara”, citiem vārdiem, no Parīzē iepazītā modernisma.
Mākslinieka Bēgļu un Strēlnieku ciklu darbos atradodami ikoniski darbi, kas izsaka visu šī laikmeta un cīņu traģismu. Ne mazāka nozīme ir Grosvaldam arī kā pirmajam un izcilākajam orientālistam latviešu mākslā, par ko liecina viņa Persijas ceļojuma ainas un piezīmes.
Unikāla rakstīto materiālu daļa ir Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas un daudzās vēstules brālim, kas ļauj izsekot viņa biogrāfijai dienu no dienas, apzinot visu, ko viņš jutis, domājis un darījis.
Galvenās viņa darbu kolekcijas glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzejā Rīgā un Vermlandes muzejā Karlstadē Zviedrijā; atsevišķi darbi vai to nelielas grupas izkaisītas vēl citos muzejos un privātās kolekcijās.
Eduarda Kļaviņa grāmata tapusi sērijā “Latvijas mākslas klasika”, kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt mūsu mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmata ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā un plašu reprodukciju klāstu. Grāmatas beigās atrodama arī laika josla, kurā latviešu mākslinieka dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai vienkārši interesantas sakritības.
