Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata
Henrika Andersone studējusi Helsinku Teātra akadēmijā, arī Francijas Nacionālajā Teātra akadēmijā – viņa ir gan aktrise filmās, teātrī un TV, gan scenāriju autore. Kopš 2005. gada Henrika Andersone Somijā labi pazīstama ar saviem stāstiem bērniem un pusaudžiem. Grāmatās par meiteni vārdā Emma Glorija viņa veiksmīgi sakausē sociālu un psiholoģisku vērojumu un fantāzijas literatūras paņēmienus. Viena no grāmatām par Emmu Gloriju nominēta Somijas Jauniešu literārajai balvai (Finlandia Junior Award).
„Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata” stāsta par ilgošanos, nedrošību un uzdrošināšanos, bez kuras nav iespējams kļūt pieaugušam. Autore iejūtīgi atklāj krīzi četrpadsmitgadīgās meitenes emocionālajā dzīvē, viņas sajūtas, sarežģītās attiecības ar apkārtējo pasauli, nestabilitāti un iekšējās barjeras, kas padara viņu neaizsargātu.
Savā sarkanajā grāmatā Emma Glorija raksta par lietām, kurās nespēj dalīties ne ar vienu citu: par ilgām un bailēm. Viņa radījusi sev paralēlu pasauli, kurā atspoguļojas viss, kas notiek realitātē, bet viņai ilgi un mokoši neizdodas abas pasaules savienot un tikt galā ar reālo. Tajā ir neticība drauga Sandora jūtām – Sandors ir čellists un dodas uz Parīzi, lai studētu mūziku, viņš iestāda egli parkā par zīmi savai uzticībai, taču neraksta un nezvana, jo tas viņaprāt, traucē mūzikai. Emmai Glorijai ir galvassāpes, kas nebeidzas un nebeidzas. Pretrunīgas ir viņas attiecības ar draudzeni, kas reizēm pārvēršas ienaidniecē, ar klavierskolotāju, kurš satrauc meiteni ar savām aizvien taustāmākajām simpātiju izpausmēm, ar māti, kuras centienus palīdzēt meitene nepieņem, un psiholoģi, pie kuras māte viņu piespiež doties. Un tomēr soli pa solim viņa sevi iepazīst un tuvojas punktam, kurā abas pasaules var savienoties, ļaujot atgūt mieru.