1986. gada 26. aprīlī pulksten vienos 23 minūtēs 58 sekundēs sprādzienu sērija izpostīja Černobiļas AES reaktoru un ceturtā energobloka ēku, kas atradās netālu no Baltkrievijas robežas. Černobiļas katastrofa kļuva par XX gadsimta lielāko tehnoloģisko katastrofu.
Mazajai Baltkrievijai tā bija nacionāla nelaime, kaut gan pašiem baltkrieviem nav nevienas atomelektrostacijas. Pec Černobiļas katastrofas valsts zaudēja 485 sādžas un ciematus, no tiem 70 uz mužīgiem laikiem aprakti zemē. Šodien katrs piektais dzīvo saindētajā teritorijā — 2,1 miljons cilvēku, to vidu 700 tūkstoši bērnu.
Romāns-lūgšana — šādi dēvē autores Svetlanas Aleksijevicas rakstības stilu, kas grāmatā no daudziem maziem stāstiem izveidojis lielu stāstu. Autore apkopojusi Černobias iedzīvotāju piedzīvoto, pārdzīvoto, spilgti atainojusi tā brīža izjūtas, sāpes, apjukumu, izmisumu…
Arī latvieši varētu būt grāmatas varoņi, jo nevienam nav noslēpums, ka arī mūsu tauta saistīta ar šo traģēdiju. Arī mūsu ģimenēs ir ļoti daudz stāstu par Černobiļas katastrofu, kuras sekas joprojām ir tepat…
