“Četrdesmit sveces” var uzskatīt par autobiogrāfisku romānu, jo galvenā varoņa Villema dzīvesgājums ļoti atgādina paša rakstnieka biogrāfiju. Romānā aprakstīta dzīve Igaunijā pirmās neatkarības laikā, neatkarības zaudēšana un padomju okupācija, sekojošā vācu okupācija, leģions, bēgšana uz Somiju, iestāšanās 200. igauņu kājnieku pulkā un piedalīšanās Somijas Turpinājuma karā, atgriešanās dzimtenē, arests, izsūtīšana uz Sibīriju, lēģeris – pagājušā gadsimta 60. gados aizliegtās tēmas.
“Jau 20. gadsimta 80. gadu sākumā lasīju un pārlasīju igauņu rakstnieka Raimonda Kaugvera (Raimond Kaugver, 1926–1992) romānu „Četrdesmit sveces”, apbrīnoju, stāstīju par to paziņām. Protams, gribēju tulkot, tomēr apzinājos, ka Latvijā šo grāmatu cenzūra nelaidīs cauri,” raksta romāna tulkotājs no igauņu valodas dzejnieks Guntars Godiņš. Viņš ir gandarīts, ka senais sapnis īstenots un pie lasītājiem nonāks vēstījums par „pirmo mīlestību, jaunības sapņiem un piedzīvotām grūtībām, par laiku, kas bija tik neticami skarbs un netaisnīgs, tomēr vairākām paaudzēm tieši tad dzīvojams un tik līdzīgs daudzu latviešu mūžam”.
Šīs grāmatas iznākšana Igaunijā 1966. gadā bija brīnums. 20. gadsimta 60. gadu sākumā igauņi veiksmīgi izmantoja īso “atkušņa laiku” gan intelektuālās, gan politiskās literatūras izdošanai. 1963. gadā Lennarta Meri (Lennart Meri) un Enna Sarva (Enn Sarv) tulkojumā iznāca pat Aleksandra Solžeņicina garstāsts „Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē”. Labs nodrošinājums tam, lai Raimonda Kaugvera romānu „Četrdesmit sveces” neaizliegtu, bija tā tulkošana un izdošana Somijā 1971. gadā. Tikpat nozīmīgs bija arī romāna izdevums igauņu valodā 1976. gadā Itālijā. (Līdz šim romāns igauņu valodā ir piedzīvojis piecus atkārtotus izdevumus.)
Romāns „Četrdesmit sveces” izdots ar Eiropas Komisijas programmas „Radošā Eiropa” atbalstu un Latvijas Kultūras ministrijas līdzfinansējumu. Romānu no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš. Grāmatas vāka autors – mākslinieks Zigmunds Lapsa.
