Henriks Senkevičs
(1846-1916) ir visā pasaulē atzīts Poļu klasiķis, Nobela prēmijas laureāts, kura proza joprojām ir iecienīta. Viņa darbs „Haņa” vēstī par dzīvi Polijas laukos , par jaunību un pirmo mīlestību, par draudzību, kurai jāpieredz lieli pārbaudījumi, par cilvēku raksturiem, kas neizbēgami parādās notikumu gaitā un kara apstākļos, kad uzkrājas pierede un rūdījums.
Šis stāsts ir par diviem draugiem, visnotaļ atšķirīgiem cilvēkiem, viņu mīlestību un sāncensību, savstarpējām attiecībām, kuras nebūt nav vienkāršas. Netrūkst aizraujošu portetējumu un iztēli rosinošu norišu, pagātnes notikumu, kuri apliecina: laika gaitā nekas nav mainījies – ļaužu daba nekādā ziņā. Uzticība un nodevība, piedzīvojumi, apgarotas atmiņas par dzimto sētu un mīlestību, kura ir lielākā un paliekošākā vērtība – vinalga, kur dzīves vētras aiznesušas.
