Mūsu zvaigžņu vaina (brošēts izdevums)

Taču viens no pašlaik pasaulē populārākajiem jauniešu rakstniekiem – amerikānis Džons Grīns – nebaidījās ar savu literāro talantu “mesties” tieši šīs smagās, delikātās un neērtās tēmas vidū – un viņa ar vēzi slimajiem jauniešiem veltītā grāmata “Mūsu zvaigžņu vaina” (“The Fault in Our Stars”) iemantoja pasaules slavu. Pērngada nogalē klajā nāca arī šīs grāmatas latviskojums. Heizelai Greisai ir tikai sešpadsmit gadu, taču jau vairākus gadus viņa pavada nāves ēnā. It visur viņas pastāvīgais pavadonis ir tērauda ratiņi ar skābekļa balonu, caurulītes nāsīs un… audzējs, kuru gan uz laiku apturējis jauns brīnummedikaments, bet kura uzstādītā diagnoze diemžēl ir ja ne neatliekama, tad noteikti neatgriezeniska. Heizela cenšas tikt galā ar dzīvi, kā nu prot – pusaudziska spīts un drudžainas dzīvotalkas viņā apvienojas ar cilvēka, kurš apzinās savu nolemtību, rezignāciju un pārdomu smagumu. Taču kādā no vēža pacientu atbalsta grupas tikšanās reizēm Heizela sastop Augustu – neprognozējamo, romantisko puisi –, kurš apgriež meitenes dzīvi kājām gaisā par spīti tam, ka Heizelas diagnoze ir vai ir bijusi arī viņējā. Banālā klišeja par to, ka katrs dzīves mirklis jātver tā, it kā tas būtu beidzamais, šo jauniešu dzīvēs iegūst baisi, bet arī fascinējoši burtisku nozīmi. Vai mīlestība, kuru nepārtraukti apēno nāve, ir tikai abu jauniešu izmisīgā tveršanās pie dzīves? Ko viņu slimība ļauj apjaust pašiem par sevi, ko – par apkārtējiem? Un vai vispār slimībai un nāvei var būt jebkāda jēga, vai tā ir tikai neloģiska “vaina viņu zvaigznēs”? Par spīti vēstījuma nesaudzīgumam, kas saasina teksta emocijas līdz tādai pakāpei, ka to lasīt kļūst pat fiziski smagi, autors romānā iekļāvis arī apbrīnojami vieglu humoru un gaišumu, kas pavada Heizelu un Augustu viņu gaitās – no tikšanās līdz pat atvadām.