Stens un Šarmeina ir precēts pāris, kas cenšas izdzīvot vidē, kur valda ekonomisks un sociāls sabrukums. Viņi mitinās savā automašīnā, pārtiek no dzeramnaudas, ko Šarmeina saņem, strādādama bārā, baidās no bandām, kas klejo apkārt, un slīgst arvien dziļākā izmisumā. Tāpēc, ieraudzījuši sludinājumu par Pozitrona projektu – "sociālu eksperimentu", kas piedāvā pastāvīgu darbu un pašiem savu māju Saderības pilsētā, – viņi nekavējoties piesakās tajā. Apmaiņā pret šo paradīzi ir tikai jāziedo sava brīvība katru otro mēnesi, kas jāpavada cietuma kamerā.
Sākumā viss ir labi. Taču pamazām, slepus viens no otra, Stens un Šarmeina kaislīgi iemīlas savos dublieros – pārī, kas dzīvo viņu mājā, kamēr viņi paši atrodas cietumā. Drīz virsroku gūst neuzticēšanās, vainas apziņas un seksuālās iekāres radītā spriedze, un Pozitrons izskatās ne vairs kā vēlmju piepildījums, bet gan drīzāk kā baisa pareģojuma pārtapšana īstenībā.
“Sirds mirst pēdējā” ir dzēlīgi asprātīgs un draudīgs romāns par tuvu nākotni, kurā likumam paklausīgie tiek ieslodzīti, bet likumpārkāpēji bauda brīvību, un Mārgareta Atvuda tajā apliecina savu žilbinošo rakstnieces talantu.
Mārgareta Atvuda ir sarakstījusi vairāk nekā četrdesmit prozas, dzejas un eseju grāmatu. Viņa ir saņēmusi daudzas literārās balvas, to vidū Bukera balvu (par romānu "Aklais slepkava" 2002. gadā), Artura Č. Klārka balvu, Astūrijas prinča balvu literatūrā, Francijas Chevalier dans l'Ordre des Arts et des Lettres, Itālijas Premio Mondelloun 2014. gadā Oriona grāmatu balvu daiļliteratūrā. 2012. gadā Karaliskā Literatūras biedrība (RSL) piešķīra viņai savu augstāko apbalvojumu – titulu Companion of Literature.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
