Tagad tu mani redzi

Kādu nakti pēc liecinieka iztaujāšanas Londonas dzīvokļu kompleksā Leisija Flinta, jauna detektīvu konsteble, ēkas tumšajā autostāvvietā uzduras sievietei, kas tik tikko ir nežēlīgi nodurta. Divdesmit četru stundu laikā reportieri saņem anonīmu vēstuli, kas norāda uz neapstrīdamu līdzību starp šo un Džeka Uzšķērdēja pirmo slepkavību, — vēstuli, kurā Leisija tiek saukta vārdā. Ja tā ir taisnība un slepkava ir nolēmis atkārtot Londonas asiņaino pagātni, ja pieņem, ka vēsture atkārtojas, tad viņiem ir atlikušas tikai piecas dienas līdz nākamajam mēģinājumam. Neviens neuzskata, ka tas ir kas cits kā vien sadistiska slepkavas spēle, pat Leisija, par kuru slepkava, šķiet, īpaši pasmējies. Tomēr, kad viņa izmeklē lietas detaļas, slepkava arvien vairāk atgādina par pagātni, ko viņa gribētu paturēt pie sevis. Un vienīgais veids, kā to izdarīt, ir viņu noķert. Leisija ir noslēpumains tēls, un viņas noslēpumiem ir noslēpumi. Viņa ir skaista sieviete, kura cenšas slēpt savu izskatu un pēc iespējas vairāk palikt otrajā plānā. Viņa dārza šķūnī tur smago boksa maisu, ģērbtu kā vīrieti. Viņas dzīvoklis ir kā balta kaste bez personības pazīmēm. Viņa meklē seksu bez saistībām, jo domā, ka nespēj veidot attiecības. Grāmatas centrā ir iespējamais Džeka Uzšķērdēja prototips, un autore lieliski pasniedz visaptverošu un informatīvu priekšstatu par viņa 1888. gada noziegumiem.