Savu ceļu pie latviešu lasītāja sāk kāda īstena pasaules literatūras klasikas pērle, šoreiz atrasta čehu zemē.
Vai Latvijā maz ir kāds, kas, ja arī pats nav baudījis Rundāles rožu burvību, neko nezina par Rastrelli projektēto slavinājumu daiļajam un par slaveno Bīronu dzimtu? Līdz šim latviešu lasītāju vidū gan visai maz bijis to, kas zināja Boženas Ņemcovas vārdu un viņas sarakstīto romānu „Vecmāmiņa”, lai gan romānu un tajā attēloto kņazi ar Latviju, Kurzemi, vieno īpaša saikne. Pirms vairāk nekā 200 gadiem romānā attēlotā kņaze – Katrīna Vilhelmīne, kas bija pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona meita, – staigāja pa Rundāles pils zālēm. Kad hercogam Pēterim nācās pamest Kurzemi, viņš izvēlējās čehu zemi.
Vispazīstamākā čehu rakstniece Božena Ņemcova (1820–1862) tiek uzskatīta par savas valsts nacionālās mūsdienu prozas pamatlicēju. Viņa bija pirmā autore, kura ieklausījās vienkāršās tautas valodā, izmantoja tās izteicienus, būtiski bagātināja literārās valodas vārdu krājumu.
„Vecmāmiņa” („Babička”, 1855) ir Boženas Ņemcovas galvenais darbs, uzrakstīts ar lielu iedvesmu un mīlestību pret savu tautu un ģimeni. Vecmāmiņas prototips ir rakstnieces īstā vecmāmiņa – mātes māte. Božena Ņemcova apraksta savas bērnības atmiņas, lai gan daudzi fakti neatbilst īstenībai. Mūsdienās Ratiboržices ieleja, kurā norisinās romānā aprakstītie notikumi, ir tūrisma objekts, tajā ir uzcelts piemineklis vecmāmiņai un viņas četriem mazbērniem (vecākā no viņiem ir nākamā rakstniece Božena Ņemcova). Visa ieleja un tās apkārtne joprojām dzīvo „Vecmāmiņas” varoņu gaisotnē. Šis darbs ir poētisks tā laika Čehijas dzīves attēlojums un būtu pielīdzināms tādiem latviešu literatūras dārgakmeņiem kā E. Virzas „Straumēni”, J. Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata” un vairākās romāna ainās, šķiet, dzirdam Rūdolfa Blaumaņa balsi – īpaši no „Skroderdienām Silmačos”. Tā ir grāmata, kura ir piemērota visu paaudžu lasītājiem. Romāns „Vecmāmiņa” ir tulkots 30 pasaules tautu valodās, pēc tā motīviem veidoti daudzi filmu scenāriji. Šīs grāmatas, Čehijā visvairāk izdotā darba, varoņi darbojas arī savā, skatītāju īpaši iemīļotā TV šovā.
Božena Ņemcova bija viena no Vilhelmīnes pieņemtajām meitenēm, ko viņa izglītoja un dažādi pabalstīja. Romānā autore kņazi attēlo kā ideālu sievieti. Turklāt viņas portrets ir tik labi aprakstīts, ka čehu frāze, ar kuru apzīmē „labo kundzi” jeb labo princesi, ir kļuvis par Vilhelmīnes sinonīmu.
