Viņas Augstība Katrīna II
"Reiz dzimusi kā vācu princese, Viņas augstība Katrīna II nu ir īstena Krievijas impērijas valdniece. Iejutusies krievu kultūrā un sirdī pieņēmusi pareizticību, viņa valda ar īsti slāvisku vērienu – vēl dzīves laikā carieni sāk dēvēt par Katrīnu Lielo, savukārt viņas valdīšanas laiku – par Zelta laikmetu. Tomēr varas nasta nav viegla – nozīmīgi lēmumi, nemitīgas intrigas un galma izšķērdīgā uzdzīve nereti nonāk pretrunā ar Katrīnas noslēpumu pilno sievietes sirdi," carienes biogrāfiju atgādina izdevēji.
"Nebiju iedomājusies, cik gan smags var būt carienes kronis un kā tas vienlīdz stipri spiež gan manu galvu, gan dvēseli.. Es pati sevi biju kronējusi par carieni. Bet kronēšanas laikā es biju arī māte," vēsta citāts no grāmatas.
Grāmatas vāka noformējumam izmantota Johana Baptista Lampi Vecākā glezna "Krievijas ķeizarienes II portrets" (inventāra nr. RPM 1844) no Rundāles pils muzeja kolekcijas.
Autores romāns "Viņas augstība Katrīna II" papildina latviešu lasītāju jau iepazītajā grāmatā "Es, Katrīna" iesākto stāstu par Krievijas ķeizarieni Katrīnu II Lielo. 2011. gadā šī grāmata nominēta Somijas Literatūras balvai.
"Šī ir sirdsgrāmata. Grāmata, kurai nav iespējams izskriet ātri cauri, grāmata, kas ievelk un nelaiž vaļā. Grāmata, kuru lasīt rāmos vakaros, ieritinoties gultā vai šūpuļkrēslā. Grāmata, kas rosina domāšanu un meklēšanu, jā, arī meklēšanu, jo lasīt ātri neļāva arī tas, ka ik pa laikam gribējās pameklēt informāciju par grāmatā aprakstītajiem notikumiem.
Grāmata visu laiku uzdeva man jautājumu - kas ir būtiskāk - būt uzticīgās, mīlošās attiecībās un rūpēties par savu mazo ģimenes pavardu, vai pārvaldīt valsti, kuras tālākajos nostūros pat nav iespējams pabūt, jo tā ir tik plaša, ka ziņas no valsts nomalēm ceļo nedēļām, un nejusties laimīgai nevienās attiecībās, jo apziņa, ka izmanto, ir tik spēcīga. Kura atziņa mūža nogalē ir svarīgāka - ka esi bijusi laba valdniece, vai ka esi bijusi laimīga?" grāmatu blogere Meldra Gailāne.
Laila Hirvisāri (Laila Hirvisaari, 1938) ir viena no mūsdienu somu iemīļotākajām rakstniecēm. Sarakstījusi vairāk nekā četrdesmit grāmatu, tostarp vairākas vēsturiskas lugas un biogrāfiskus vēstījumus.
No somu valodas tulkojusi Lelde Rozīte. Tulkojums tapis, pateicoties Somijas literatūras eksporta centra (FILI – Finnish Literature Exchange) atbalstam. Vāka noformējums Nataļja Kugajevska.