Saprast izvēŗtēt pieņemt
Dzīvot – nozīmē pastāvīgi atvērt kādas durvis. Katru dienu nākas stāvēt pie aizslēgtām durvīm, kuras deguna priekšā kāds aizcirtis; pie durvīm, kuru atvēršanai varbūt vēl nav īstās atslēgas; vai arī pie durvīm, kas ir pašlaik pavērtas, – būtu tikai drosme pa tām ieiet! Meklējiet panākumus aiz durvīm, kuras pats spējat plaši atvērt! Dzīvot – nozīmē cīnīties un ik dienas mainīties. Daudziem pietrūkst drosmes to darīt. Viņi dzīvo atbilstoši moto: “Labāk zīle kokā, nekā mednis rokā.” Dzīvi patstāvīgi veidot var tikai ar drosmi. Drosmīgiem pieder pasaule!
Dzīve patiesībā ir ļoti vienkārša. Mēs patiešām varam darīt tikai to, ko spējam, ar to, kas mums ir, tur, kur atrodamies. Prasīt no sevis kaut ko vairāk būtu nereāli.
Jā, esmu šaubījusies. Esmu noklīdusi no ceļa. Esmu apmaldījusies. Taču allaž esmu atgriezusies. Tas pārsniedz manis meklēto loģiku. Tā ir intuīcija – patiesa, iedzimta mirkļa izjūta. Ir tik viegli noiet no ceļa... un tomēr ir mierinoši apzināties, ka ceļš allaž atrodas turpat. Skaties uz dzīvi reāli! Ceri uz brīnumu!
“Katrs cilvēks vienmēr ir saistīts ar vidi, pie kuras pats pieder. Krītot viņš rauj līdzi daudzus citus, bet pieceļoties daudzus paceļ.” (O. M. Ainanhovs) Katra doma, visas jūtas, kas izšaujas cauri cilvēkam, rada elektromagnētiskās strāvas, kas ir labvēlīgas labajam vai ļaunajam. Tādējādi cilvēks var piesaistīt visgaišākos, visvairāk attīstītos garus un atgrūst ļaunos radījumus, kurus ierauj zemes centrs...
Lai kādas grūtības jums rastos, neizrādiet savas bēdas un izmisumu, gluži otrādi – centieties sevī aizdegt visus gaismas avotus! Ja negribat pazaudēt draugus, slēpiet no viņiem savas problēmas, nestāstiet viņiem neko, nesūdzieties! Lai kādas bēdas jūs māktu, atrodiet vārdus, kas spēj palīdzēt citiem!
Cilvēkam jātiecas pēc labā un savā dzīvē jāvairās no tā, kas var kaitēt viņam pašam un apkārtējiem cilvēkiem. Jāpiekopj nevainojams dzīvesveids, proti, pareizi jāsadala sava enerģija. Bet to var izdarīt, vienīgi pievēršot savu uzmanību radošajai darbībai un palīdzot apkārtējai pasaulei, cilvēkiem.
Kad kāds mūs kritizē, priecājieties un izsakiet pateicību kritizētājam... Attiecībā uz saviem vārdiem un savu rīcību ir jābūt ļoti piesardzīgiem tāpēc, ka ikviena mūsu darbība un pat doma ietekmē mūsu dzīvi. Pret apkārtējiem cilvēkiem jānoskaņojas labvēlīgi. Labvēlīgs – tas nozīmē vēlēt visiem labu. Pastāvīgi translējot labo apkārtējā pasaulē, mēs padarām labāku savu dzīvi. Mīlestību un prieku cilvēks var izjust tikai tad, kad nesavtīgi ko dara citu labā.
Kad mēs darbu citu labā veicam ar mīlestību, tad darbība vai produkts dod tīru, radošu enerģiju tiem, kuri šo enerģiju izmanto, palīdzot viņiem labāk izpaust savu radošo sākotni.
Dzīves likums ir vienkāršs: dzīvo saskaņā ar Patiesību, proti, saskaņā ar Taisnīgumu, tiecies pretī Gaismai. Lai visam mēraukla ir Sirdsapziņa un Zināšanas! Piepildi savu dzīvi ar Mīlestību un Ticību, tad iegūsi Pilnību!
Ir pienācis neierobežotu iespēju laiks – laiks kļūt stiprākiem. Mēs gribam būt veseli un sasniegt izvirzītos mērķus, bet šajā nolūkā mums ir vajadzīgs savs paša spēks. Ja mums tā ir gana, tad mūsu vēlmes piepildās viegli un nekavējoties, un mēs spējam paveikt neiedomājamus darbus.
Brīžos, kad mums trūkst spēka turpināt veikt savus ikdienas pienākumus, pārvarēt nebeidzamās “šķēršļu joslas”, lai šī grāmata māca mums cienīt savu ritmu, būt atvērtiem, radošiem savas dzīves veidotājiem.
Vilma Jurševska