Vladis Spāre (1953) daļai latviešu lasītāju būs pazīstams kā stāstu krājuma “Mēs atradīsim” (1987) autors un viens no trim romāna “Odu laiks” (divas daļas, abas vienkopus grāmatā izdotas 2009. gadā) autoriem, kā laikraksta “Vakara Ziņas” un kultūras žurnāla “Tīrraksts” izdevējs.
Ar romānu “Tu nevari dabūt visu, ko gribi” mūsdienu latviešu literatūras ainā atkal ienāk augstas raudzes avangarda proza, kas varbūt nepieprasa vērtētāju ar – mazākais – bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs, taču jauneklīgi domājošu, emocionālu, ar labu humora izjūtu un pašironiju apveltītu lasītāju gan.
Par ko tad īsti ir šis romāns ar tik intriģējošo nosaukumu? Sacīt, ka par visu, būtu nepateikt neko. Par mīlestību, par nāvi, par dzīvi un mums pašiem – tiem, kuri meklē atbildes uz laikam taču neatbildamiem jautājumiem.
Romāns kā nebeidzams ceļojums, kurā dodas galvenie tēli – Sofija, Villijs, Pepiņš un Betija. Viņi pietur gan kapos, gan Vecrīgā, zooloģiskajā dārzā un lidostā, un brauciens ir trakulīgs un neparedzams – vai tas būtu taksometrs, katafalks vai vecie Sofijas bērnu ratiņi, kuros pārvadā nevis mazuli, bet pārdošanai paredzētas kapu puķes. Traģikomiskas intonācijas savijas ar smalkiem psiholoģiskiem portretiem, tiešā runa un konkrētība virtuozi pāriet apziņas plūsmā. Centrālais, galvenais kā spēļu vilciņš piepeši aizvirpuļo perifērijā, bet perifērais iznāk uz skatuves prožektoru gaismā.
Un vai ir iespējama cita atbilde uz jautājumu “Tu piedalies?” kā tikai “Jā”?
“Vlada Spāres romāns “Tu nevari dabūt visu, ko gribi” man nav vienkārši grāmata, un ar to es domāju darba elpu un atmosfēru. Man tā ir vējaina vasaras novakare. Sēžu dārzā zem ābeles, caur lapām krīt sārta gaisma, ap mani un pār mani griežas kustīgas ēnas, kas nepārtraukti maina veidolus. Redzu savu bērnību, jaunību, kā arī vēl nepienākušo, nezināmo vecumu – savādi, ka visu tā uzreiz, un savādi, ka redzu, kaut arī vēl nepazīstu. Gan skumstu, gan smejos, un sajūsminos. Izcila grāmata!”
Anda Brazauska, grāmatas redaktore
