Dzejprozas krājums uzdod jautājumus (“kā”?) un arī sniedz liriski sirreālas atbildes par iekšējā un ārējā, cilvēka apziņas un pasaules haosa mijiedarbību. Autores dzejā iekļūst viss - no fiziski taustāmas telpas līdz pat abstraktām dvēseles kustībām, savukārt detaļas kalpo faktūras un pat negaidītam laikmeta ierāmējumam, sociālās īstenības, pat problēmu ie-zīmējumam, kas šo dzejprozu padara par aktuālu komentāru un filozofiska līdzpārdzīvojuma iemiesojumu.
Dzejprozas žanrs, kas nav šobrīd plaši pārstāvēts Latvijas literatūras ainavā, ir būtisks autores pienesums inovatīvai un radošai domāšanai, kā arī žanru un formu dažādības attīstībai.
Grāmata izdota ar Liepājas Kultūras pārvaldes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Par autoru:
Gunta Šnipke (1955) ir dzejniece un arhitekte, kopš 1970. gada publicējusies lielākajos kultūras medijos un to pielikumos. Autore dzejas grāmatām “...bērns ienāca” (1995), “... un jūra” (2008), “Ceļi” (2018), “Desmit desas debesīs” (2021), “Ineses māja” (2022), kā arī sarakstījusi vairākas iestudētas lugas. Rakstījusi par arhitektūru žurnālā “Latvijas Architektūra”, piedalījusies Liepājas apbūves projektēšanā, vadījusi arhitektūras dienas Liepājā. Par dzejas krājumu “Ceļi” 2018. gadā ieguvusi Dzejas dienu balvu un Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas balva “Sudraba tintnīca”, kā arī 2019. gadā nominēta Latvijas Literatūras gada balvai kategorija “Dzeja”. Kurzemes Prozas lasījumu uzvarētāja (2019, 2022, 2023).
- gadā par nopelniem kultūras darbā Guntai Šnipkei piešķirts valsts apbalvojums – Atzinības krusts.
