Pa virsotnēm
Šis ir otrais dzejnieces Steidzītes dzejoļu krājums.
Steidzītes talants un gara spēks, kas ielikts katrā viņas dzejas rindā, ir lielāks par vārdiem, kādos varētu raksturot viņas dzeju. Steidzīte saskata mūsu tautas traģisko gļēvumu un cenšas ar daili celt augšup ikviena garu, aicinot uz varoņdarbu. Diemžēl Steidzītes vārdu neatradīsiet tā saucamo galma dzejnieku sarakstos, viņu necitēs valsts amatpersonas valsts svētkos. Tas tādēļ, ka Steidzītes taisnīguma izjūta un lielais talants pūļa cilvēkiem un gara punduriem ir neietilpināms. Steidzīte aicina doties pa virsotnēm uz Patiesību un Taisnīgumu.
Šķiet, tieši par Steidzīti diženā latviešu dzejniece Aspazija runā savā dzejolī “Nākotnes dzejnieks”:
To dzejnieku mēdz cildināt
Un slavēt ļaužu bari,
Kas apdzied zilas actiņas
Un vēsta pavasari.
Kā mazputniņš tas vidžina
Uz senču ozolzara
Un dziesmās pārestību pat
Ne mušai nepadara.
Bet lauru vietā ērkšķus vien
Tam ļaudis galvā sprauda,
Kas nekvēpē tiem vīraku,
Nedz glaimojot tos glauda.
Kam skati dvēsles dziļumā
Kā šķēpi griežas iekšā,
Kas kaislībām un vājībām
Ņem spoguli, tur priekšā;
Tas cilvēcei pats priekšgalā
Iet dzīves cīņā asā –
Un iepriekš laiku grāmatā
Tās nākamību lasa.
Kā praviets, stāvot kalngalā,
Tas sludina par briesmām,
Un viņa dzeja rakstīta
Ar žulti un ar liesmām.