Grāmata ir drosmīga debija Latvijas dzejā, kurā autore ataino dzīvi visās tās gradācijās.
Atsevišķā nodaļā ir apkopota mīlas lirika, kurā jūtu bezdibeņi atainoti bez latviešiem tik ierastā puritānisma šķidrauta. Savukārt nodaļā «Dziesmas no neprāta namiņa» publicēta līdz šim latviešu dzejā noklusētā t.s. psihiatriskā dzeja..
Pati Gaida Pūliņa saka: "Es rakstu tikai tad, kad nevaru nerakstīt. Viņi atnāk pie manis paši. Dzejoļi. Viņi tikai jāpieraksta. Esmu tikai starpnieks. Starp zemi un debesīm. Tikai starpnieks."