Tik grūti ir būt latvietim

Krājuma atdzejotājs Guntars Godiņš par šo krājumu raksta: “Šīs grāmatas pirmajā daļā jūs atradīsiet dzejoļus, kurus esmu atdzejojis no igauņu valodas, bet otru daļu veido Contras latviski rakstīties teksti. Jā, Contra ir tik labi apguvis latviešu valodu, ka spēj tajā saskatīt vārdu spēles, atskaņas un saskaņas.Uz kāda fona radās Contras izteiksmes veids? Pagājušā gadsimta 80. gadu beigas un 90.gadu sākums tiek uzskatīts par igauņu dzejas lūzuma periodu, kad „dziesmotās revolūcijas” laikā literatūrā ienāk jaunie autori ar savu domāšanu un stilu, ar citādu attieksmi pret sabiedrību un tekstu, ar interesi par norisēm filozofijā un literatūrā. Dzejnieks un literatūrkritiķis Haso Krulls (Hasso Krull) esejā raksta: „Jaunā literatūra ir atšķirību literatūra. Atšķirības tiek uzsvērtas pašu atšķirību dēļ, tāpat kā kādreiz uzsvēra mākslu mākslas dēļ vai dzīves tuvību tuvības dēļ.” Spilgtākās novitātes ir ieraugāmas tā laika jauno dzejnieku publikācijās, taču ne tikai tajās. Līdztekus publikācijām parādās arī underground literatūrai raksturīgā uzvedība, izrādīšanās, dažādas performances.” Ar ko šis krājums “Tik grūti ir būt latvietim”ir īpašs? Contras dzejas valodu nav iespējams sajaukt, jo tās kodam piemīt oriģināla ekspresija un noskaņa. Viņa dzejā (igauņu valodā) ir ļoti daudz vārdu spēļu, fonētisku saskaņu, izteicienu un frazeoloģismu (nereti citādā mērcē), un to pašu viņš turpina, rakstot dzejoļus latviski. Īpašu šarmu Contras dzejai piešķir bagātīgā humora, satīras, ironijas un paradoksu klātbūtne, šīs īpašības ir reti sastopamas īpašības latviešu dzejā, tāpēc Contras dzeja papildina mūsu samērā pieticīgās ironiskās un humora dzejas amplitūdu. Mākslinieces Elīnas Brasliņas radītie tēli veiksmīgi papildina Contras oriģinālo dzejas rokrakstu un noskaņu.