Rietumvalstu nostāja Baltijas valstu jautājumā 1940.-1991.
Kopš Baltijas valstu okupācijas un aneksijas 1940. gadā starptautiskajā politikā un diplomātijā parādījās tā sauktais Baltijas jautājums (Baltijas valstu jautājums). Starptautiskā sabiedrība nepieņēma spēka vai draudu lietošanu valstu attiecībās, uzsverot, ka tas nepiešķir spēcīgākajai valstij nekādas likumīgas tiesības. Triju valstu neatkarības atjaunošanas jautājuma uzturēšanai, kas ilga vairāk nekā piecdesmit gadu, starptautiskajā politikā un tiesībās nebija precedenta, un tas atstāja zināmu ietekmi uz starptautisko tiesību attīstību. Reāla risinājuma Baltijas valstu jautājumam nebija līdz 1991. gadam, tas nenonāca starptautiskās politikas priekšplānā, neatradās aktuālāko politisko jautājumu lokā. Tomēr Rietumu valstis turpināja uzsvērt, ka Baltijas valstu okupācija un inkorporācija ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām, un turpināja de iure neatzīt Baltijas valstu okupāciju. Baltijas valstu liktenis kļuva par daudzu politisku, diplomātisku un juridisku forumu, konferenču un diskusiju objektu. Krājumā ievietoti pasaules valstu (galvenokārt Rietumvalstu - ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Austrālijas u.c.) dokumenti par šo valstu nostāju Baltijas valstu jautājumā no 1940. gada jūlija sākuma līdz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai 1991. gada 21. augustā un neatkarības starptautiskajai atzīšanai 1991. gada augustā - septembrī. Pēdējā nodaļa veltīta vairākiem Rietumvalstu paziņojumiem un dokumentiem kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas, kuros pasaules valstis atsaucās uz savu nostāju Baltijas jautājumā 1940.-1991. gadā un turpināja uzsvērt, ka arī pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas šīs valstis neuzskata 1940. gada okupācijas un aneksijas faktu par likumīgu un atbilstošu starptautisko tiesību normām.