Valmieras vecpilsētas arheoloģija
Valmieras vārds arheologiem līdz šim bija saistīts galvenokārt ar Valmieras ordeņa pils pētījumiem. 20.gadsimta sākumā uzmanība tika pievērsta Beverīnas meklējumiem pils vietā. Par vecpilsētu interese nebija liela. Daudzu postījumu rezultātā, karos un ugunsgrēkos, kā arī pēdējo gadsimtu celtniecības darbos senā Valmiera pazuda zem zemes. Sadega arī pilsētas arhīvs. Tikai pateicoties veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, par pilsētu uzzināts daudz jauna: atsegti aizsargmūru pamati, Rīgas vārti, vairākas dzīvojamās ēkas, amatnieka darbnīca un pat bruģēta iela ar dzīvojamo māju pamatiem. Atrastās senlietas deva iespēju spriest par pilsētnieku materiālo kultūru no 13. līdz 17.gadsimtam. Tas stāstīts grāmatas ievadā, norādot, ka iegūtais arheoloģiskā materiāla apjoms ir pietiekams, lai pirmo reizi daļēji restaurētu vecpilsētas vēsturi un iztēlotos kā izskatījās pilsēta pirms 300 – 600 gadiem.
