Visuzticamākie čekisti un komunisti
1987. un 1988. gads bija laiks, kad Latvijas tauta modās – lai kā arī komunistiskie un čekistiskie indes vēmēji vēlāk mēģinātu nodēvēt šī laika notikumus. Taču bija simti un tūkstoši cilvēku, kuri šajā laikā joprojām turējās pie saviem padomju nomenklatūras amatiem.
Vēl pēc tam, kad 1988. gada 18. novembrī pirmo reizi kopš 1939. gada pie Brīvības pieminekļa tika svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena, šie ļaudis turpināja balstīt padomju režīmu.
Jaunajā grāmatā „Visuzticamākie čekisti un komunisti” pirmoreiz atklātībai tiek nodoti trīs saraksti –
1) Latvijas PSR augstākās nomenklatūras saraksts 1988. gada aprīlī,
2) pēc struktūras un apjoma līdzīgs saraksts, kas datēts ar 1989. gada jūliju,
3) kā arī kaut kas īpaši unikāls – LPSR VDK pēdējais štata darbinieku saraksts, kas datēts jau ar 1991. gada aprīli.
Par mūsdienu Latvijas valsti un tās saimniekiem daudz ko izsaka fakts, ka šādi saraksti neatrodas ne Nacionālajā arhīvā, ne Okupācijas muzejā, ne Nacionālajā bibliotēkā. Ir bijuši cilvēki, kas par to parūpējušies.
Bet nu tie nāk dienas gaismā, un ikvienam jaunās grāmatas lasītājam būs vienreizēja iespēja, ņemot talkā arī grāmatas pirmo daļu, pašam pārliecināties – kuri bija tie „visuzticamākie” padomju nomenklatūras pārstāvji, kas padomju okupācijas režīmu balstīja līdz pēdējam mirklim.
Līdz ar to „Visuzticamākie čekisti un komunisti” būs bijušajiem padomju nomenklatūras darbiniekiem, eksčekistiem, viņu radiem, draugiem un mantiniekiem vēl daudz netīkamāka un atmaskojošāka nekā „Čekistu un komunistu” pirmā daļa – ar vārdu sakot, lieliska pirmsvēlēšanu dāvana.