Grāmata ir veltījums Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, kas pirms 120 gadiem kļuva par pirmo un lielāko latviešu tautas un tās vēstures, kultūras un sasniegumu reprezentācijas pasākumu, turklāt ar nepārprotamu pieteikumu būt līdzīgiem ar citām nācijām vēstures un valodas vērtībās, nacionālās kultūras sasniegumu, saimniecisko centienu ziņā. Izdevums tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM).Lai runātu par tautu, jābūt cilvēku kopai ar savu teritoriju, savu pašnosaukumu un valodu, tikai sev raksturīgiem kultūras elementiem un pagātnes atmiņām, savas vienotības apziņu. Vairākas no minētajām pazīmēm, kas raksturo latviešu tautu (teritorija, valoda, kultūra), ir formējušās viduslaikos un agro jauno laiku sākumposmā. Turpretim pašapziņa, latviešiem sevi apzinoties par tautu, ir vēlāka parādība. Tieši 19. gadsimtā sociālekonomisko procesu un iekšpolitisko notikumu ietekmē noslēdzās ceļš uz latviešu tautu un aizsākās nācijas veidošanās. Viens no spilgtākiem mūs interesējošā procesa notikumiem bija Latviešu etnogrāfiskās izstādes sagatavošana un norise.
