Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Aizkraukles un Jēkabpils rajonos

Grāmata par vēsturisko Aizkraukles un Jēkabpils rajonu dievnamiem ir astotais sējums, kas iznāk apgāda “Neputns” izdotajā sērijā “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums”. Līdz šim sērijā iznākušas Krāslavas, Preiļu, Rēzeknes, Valmieras, Daugavpils rajonam, Rīgas pilsētai un Zemgalei veltītas grāmatas. Šajā grāmatā aptverta bijušo Aizkraukles un Jēkabpils rajonu teritorija, kurā ietilpst lielāka daļa Sēlijas novada, kā arī nelielas Latgales un Vidzemes teritorijas. Pētījums atklāj Latvijas dienvidu daļas dievnamu arhitektūras un mākslas vērtības, dod iespēju novērtēt gan vēsturiski izveidojušās reģionālās atšķirības, gan arhitektūras un mākslas attīstības specifiku. Grāmatā ir aprakstītas 43 sakrālās celtnes, atbilstoši konfesionālajai piederībai – no tām 28 ir evaņģēliski luteriskās baznīcas, septiņas Romas katoļu baznīcas, sešas pareizticīgo baznīcas un divi vecticībnieku lūgšanu nami. Par katru aplūkojamo celtni sniegtas vēsturiskās ziņas – informācija par iepriekš pastāvējušām baznīcas ēkām, šobrīd esošās celtnes būvvēsturi, ēkas apraksts un tās iekārtojuma raksturojums, izceļot informāciju par galvenajām mākslas vērtībām, kas stacionāri saistītas ar celtni. Par pārvietojamiem stājmākslas vai lietišķās mākslas pieminekļiem ziņas publicētas, rūpīgi atlasot faktus un ņemot vērā pieminekļu drošības aspektu. Dievnamu aprakstos parādās arī informācija par gadu gaitā muzejos nodotajiem un saglabātajiem baznīcu iekārtas priekšmetiem, kā arī zudušajām sakrālajām celtnēm un to iekārtām, par kurām saglabājusies pietiekama dokumentāla un vizuāla informācija. Katras celtnes raksturojumam pievienota tās plāna shēma, vēsturiskie attēli un aktuālie fotoattēli. Grāmatā iekļauti attēli no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centra, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja, Jēkabpils novadpētniecības muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Rundāles pils muzeja u. c. krātuvēm, kā arī no draudžu un privātajām kolekcijām. Izdevumu papildina kopsavilkums un attēlu saraksts angļu un krievu valodā, terminu vārdnīca, personu rādītājs, objektu saraksts, kā arī avotu un literatūras saraksts. Mārīte Putniņa (1967) kopš 1990. gada strādā kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Šobrīd Valsts kultūras pieminekļu un aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas inspektore. Vairāku publikāciju un izstāžu autore par kultūras mantojuma izpētes un saglabāšanas tēmām. Par grāmatu “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē” 2015. gadā saņēma Kultūras mantojuma gada balvas atzinības rakstu