Pētera peripetijas. Atskaite par brīnumainu dzīvi

"Tikmēr istabā mani iepazīstināja ar jaunu tautas paražu – pirms runāšanas telefōnu pabāž zem segas un tam uzkrauj spilvenus. Tā bija izvērtusies par tradiciju, ko piekopa visos dzīvokļos, kur gadījās viesoties. Ja reiz telefōns apklāts, varēja tērzēt par visu, kas nāk prātā, līdz pat vēlai nakts stundai. Tiešām...?" Darbības vieta – viesnīca "Rīga", laiks – 1968. gada Ziemassvētki. Tā Pēteris Bolšaitis atceras savu pirmo viesošanos okupētajā Latvijā. "Pēteŗa peripetijas" ir asprātīgas, humora pilnas un reizē mazliet smeldzīgas atmiņas, ko uzrakstījis cilvēks ar visai neparastu likteni. Nu kaut vai viņa dzīves ceļš, kas no Latvijas vispirms aizved uz Austriju, tad Venezuelu, Ameriku, Eiropu, pat Japānu. Pa starpām – atkal un atkal uz Latviju, līdz beidzot "peripetiju" varonis savā tēvzemē atgriežas pavisam. Bet reizē "Pēteŗa peripetija" ir arī skaists stāsts par mīlestību, uzticību un pienākumu. Gaiša, enerģijas caurstrāvota grāmata, kas uzmundrina un dod spēku dzīvot. Juris Lorencs