Viktora Arāja tiesas prāva
Viktors Bernhards Arājs (1910–1988) bija latviešu kolaboracionists, viens no galvenajiem holokausta īstenotājiem nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā. Vadījis vācu Drošības policijai un SD pakļautu latviešu drošības palīgvienību, kas veica vairāk nekā 30 000 civiliedzīvotāju (lielākoties – ebreju) iznīcināšanu Latvijā un ārpus tās robežām, bet vēlāk tās dalībnieki tika iesaistīti partizānu apkarošanā un cīņās pret Sarkano armiju. Līdz 1949. gadam V. Arājs atradās britu internējumā Rietumvācijā, bet vēlāk ar svešu vārdu Viktors Arnolds Zeibots dzīvoja Hamburgā. Tikai 1975. gada jūlijā Arāju arestēja Vācijas Federatīvās Republikas policija. Pēc vairākus gadus ilguša tiesas procesa Hamburgas zemes tiesa 1979. gada 21. decembrī sodīja Arāju ar mūža ieslodzījumu. Piespriesto sodu V. Arājs izcieta Kaseles cietumā, kur mira 1988. gada 21. janvārī. Latviešu žurnālista Kārļa Štamera (1921–1994) veiktais V. Arāja tiesas prāvas pieraksts ir unikāla vēstures liecība, kas dokumentē prāvas norisi un tiesas sēžu starplaikos pārrunāto divarpus gadu garumā. Grāmatu ievada vēsturnieku Ulda Neiburga, Kārļa Kangera un Andrieva Ezergaiļa raksti par Arāja komandas darbību Otrā pasaules kara laikā, V. Arāja tiesas prāvu Hamburgā un latviešu sabiedrību Rietumos, un V. Arāja tiesas prāvu holokausta vēstures kopējā kontekstā. Tās noformējumā izmantotas nozīmīgas un arī iepriekš nepublicētas fotogrāfijas no Latvijas, Vācijas un Izraēlas arhīviem, muzejiem un privātkolekcijām.