Asiņainā rītausma Parīzē. 1798.gada revolūcija kā mediju notikums

Monogrāfijā analizēta 1789.gada revolūcija kā Eiropas mēroga mediju notikums, kas iespaidoja apkārtējo valstu sabiedrību vairāku gadu desmitu garumā, sagatavojoties 19.gadsimta politiskajām pārmaiņām. Pētījumā izgaismojas plaša revolūcijas recepcijas panorāma Eiropas valstu intelektuāļu aprindās. Revolūcija pētījumā tiek definēta kā kolektīvo emociju projekcija uz notikumiem Francijā. Autori analizē to, kā revolūcijas piekritēji un oponenti skaidroja revolūcijas diskursa pamatjēdzienus – brīvību un tiesības. Pamatojoties uz apjomīgu publisko (gadagrāmatas, kalendāri, periodiskie izdevumi, muzikāli sacerējumi, vizuālie materiāli) un privāto avotu (vēstules, dienasgrāmatas) klāstu, autori secina, ka tradicionālā dihotomija starp revolūcijas pretiniekiem un piekritējiem ir vēlāku laiku viedokļu veidotāju vēlme izmantot to kā politisko kapitālu savas “politiskās nometnes” vajadzībām. Pētījumā ir iekļautas pēdējo trīsdesmit gadu Rietumeiropas teorijas un metodoloģijas, kas bagātinās 18.gs. pētniecību Latvijā; darbā apkopoti unikāli avoti no Lielbritānijas, Krievijas, Francijas, Vācijas. To lielākā daļa Latvijas auditorijai būs pieejama pirmo reizi. Izmantots arī Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājumos esošais “Revolūcijas almanahs”, kas izdots Vācijā revolūcijas laikā, kā arī baltvāciešu refleksijas par revolūciju.