"Klāruks un 11 vecmāmiņas" ir vēstuļromāns – bērnu literatūrā reti sastopams žanrs. Grāmatas formāts un dizains veidots pastkartes formātā. Klāruka vectētiņš Tomāšs, kurš meiteni audzina, ir skursteņslauķis. Kādu dienu viņš nokrīt no jumta un nokļūst slimnīcā, bet Klārukam jāpaliek pie diezgan nejaukas kaimiņienes. Meitene raksta vectētiņam vēstules, no kurām viņš saprot, ka Klārukam labi neklājas. Vectētiņš nosūta mazmeitu pa kārtai pie dažādām senām jaunības draudzenēm, kas viņu kādu laiku pieskata un audzina – katra pēc savas gaumes un saprašanas. Klāruka dzīve bez vectēva ir grūta, bet neticami interesanta, jo par viņu rūpējas veselas 11 vecmāmiņas!
Meitene turpina aprakstīt un ilustrēt notikumus un vērojumus vēstulēs vectēvam, savukārt viņš atbild ar sirsnīgiem un asprātīgiem komentāriem. Kopā ar 11 vecmāmiņām Klāruks iemācās dziesmas, receptes, rokdarbus, nokļūst dažādās interesantās Čehijas vietās, omulīgā krodziņā, dzīvnieku brīvības aizstāvju demonstrācijās un pat kapsētā. Īpaša nozīme viņas dzīvē ir klavierēm un jaukajai mūzikas skolotājai, kas par spīti visām grūtībām palīdz sagatavoties koncertam. Klāruks uzzina daudz jauna par pasauli, cilvēkiem un arī par sevi, bet jo īpaši par to, cik ļoti veicies, ka viņai ir tāds lielisks vectētiņš. Savukārt latviešu lasītājiem grāmata paver arī nelielu, bet interesantu ieskatu čehu ikdienā, kultūrā un vēsturē – tā, kā to bērna acīm redz un attēlo Klāruks.
