„Ezera Annija” ir noslēpumaina un humāna pasaka. Tā sākas pavisam skumji, pārsteidz ar iztēles brīnumu, kas spēj pārvērst ikdienas pasauli, un beidzas negaidīti un laimīgi. Annija ir liela un lempīga, nedz īsti glīta, nedz neglīta, arī deguns viņai ir liels un garš. Kopš māte mirusi, viņa ir pavisam viena, dzīvo pie ezera ar trim mazām saliņām, zvejo zivis un skumst. Vai kaut kur otrā ezera krastā mīt vēl kāds, tāds pats kā viņa? Par to Annija pat nevēlas pārliecināties, jo negrib piedzīvot vilšanos... Kādu nakti viņa nolemj darīt galu savai vientulībai – ar laivu aiziras ezera vidū un ielec ūdenī, bet... tās nepavisam nav beigas. Annija atklāj trīs mazo saliņu noslēpumu – patiesībā tie ir trīs noburti milži. Lai paglābtos no lāsta, viņiem vajadzīga Annijas palīdzība – viņi lūdz, lai Annija parāda tiem ceļu līdz jūrai. Tā kādu vakaru sākas ceļojums pretī skaistam un laimīgam sākumam, un Annija atkal iemācās smaidīt.
