Mežonīgie pīrāgi pēc Rietumu okeāna šķērsošanas mājvietas atraduši jaunatklātās Amorikas kontinentā Jauntortiljā. Magoņmaizīte Eloīza un Eklērs pēc piedzīvojumiem kaujās ar spūņu konkistadoriem atgriezušies Kampari salā un laimīgi nosvinējuši kāzas. Kādu dienu, skumstot pēc dzimtenes un cīnoties ar pelējumu, mājup dodas arī Lielais Indriķis, speķa pīrāgs no Baltaines, kur pa prombūtnes laiku notikušas lielas pārmaiņas. Kartupeļu pankūku zemi ar kunigaikšti Ģediminu, Kurpannas biezpiena raušus, šķiņķus no Zempannas novada, Viduspannas lielpīrāgu cilti, Pangales rupjmaizes kukuļus un citas Baltaines tautas ir pakļāvuši čebureki, kāpostu pīrāgi, veģi un belaši no austrumiem. Vini nostiprinājušies Aa upes grīvā uzceltajā Rīmā. Lai atbrīvotu Baltaini no svešajiem iebrucējiem mežonīgajiem pīrāgiem atkal jāsanāk kopā un jācīnās ne vien pret milzīgo kāpostu pīrāga cara Aivena Briesmīgā armiju, bet arī pret nodevējiem no savu pašu vidus ar knapsieriņu Lurķi jeb sirņiku Lurkinu, kā viņš pats tagad sevi dēvē, priekšgalā. Un te nepieciešama ne vien bieza garoza, bet arī pamatīgs pildījums un stiprs raugs. 3. grāmata
