Doroteja attopas pasakaini skaista dārza ieskautā pilsētā. Izcila arhitektūra, daudzkrāsaini gaismekļi, helikopteriem līdzīgi lidaparāti. Kur Kauss viņu ir atnesis? Varbūt tā nemaz nav pagātne? Varbūt Kauss var aizsniegt arī nākotni? Brīnumainā noskaņa Doroteju sākumā apbur, taču notiek kāds incidents, un acumirklī viss pārvēršas, atsedzot tumšas un bīstamas aizkulises. Meiteni pārņem bailes un briesmu priekšnojauta.
Kas noticis ar šo pasauli? – prāto Doroteja. Kāpēc ļaužu attiecības šķiet tik pilnas naida un melu, it kā iestrēgušas strupceļā? Visi tiecas pēc varas, karo un nogalina cits citu! Kur palikuši labi cilvēki? Tādiem taču bija jābūt!
Dorotejai atkal jātiekas ar Kausu. Tikai tas vairs nav ne liegas dvesmas apņemtais biķeris no Krētas, nedz klusējošais Monsegīras Svētais Grāls. Tas ir gluži cits Kauss. Varbūt Doroteja ir vien ierocis likteņa rokās, un Sīriuss mirs uz Monsegīras kalna, bet viņa nespēs to novērst? Varbūt mirklīga tikšanās, mīlestība un nāve, ir vienīgais, ko viņiem izdevies izmānīt laikam? Tomēr nekas nespēj nogalināt cerību. Tā atkal un atkal liek Dorotejai sakopot visus spēkus un cīnīties. Vai viņai izdosies?
