Austriešu rakstniece Monika Helfere (1947) ir godalgota daudzu romānu, stāstu un bērnu grāmatu autore.
Romāns “Bagāža” ir spilgts sievietes portrets 20. gadsimta sākumā. Monika Helfere saviļņojoši stāsta par savām saknēm, par ģimeni, kuru visi dēvē par Bagāžu.
“Šis stāsts sākas tad, kad mana māte vēl nebija piedzimusi. Stāsts sākas tad, kad viņa vēl pat nebija ieņemta. Tas sākas kādā pēcpusdienā, kad Marija atkal žāva veļu uz auklas. Tas bija 1914. gada septembra sākumā. Lejā uz ceļa viņa ieraudzīja pastnieku. Ieraudzīja jau no tālienes.”
Jozefs un Marija Mosbrugeri kopā ar saviem bērniem dzīvo kalnu ciema nomalē, tālu prom no pārējiem ciema ļaudīm. Viņi ir savrupnieki, nomaļnieki, nabagi, Bagāža. Ir Pirmā pasaules kara laiks, un Jozefu iesauc armijā. Tas ir laiks, kad Marija un bērni paliek vieni un kļūst atkarīgi no birģermeistara aizbildnības. Tas ir laiks, kad šajā apkaimē no Hannoveres ierodas Georgs, kurš ne tikai runā literārajā vācu valodā un ir brīnumskaists, bet kādu dienu arī pieklauvē pie Bagāžas durvīm. Un tas ir laiks, kad Marija sāk gaidīt piedzimstam Grēti – to bērnu, ar kuru Jozefs nerunās nekad: stāstītājas māti.
