— Es kļūšu vecs un riebīgs. Bet ģīmetne būs mūžam jauna. Nekad tā nekļūs vecāka kā šinī brīnišķā jūnija dienā... Ak, kaut būtu otrādi! Kaut es paliktu mūžam jauns, bet ģīmetne novecotu! Par to, ak, par to es atdotu visu! Jā! Nav nekā šinī pasaulē, ko es nespētu dot! Savu dvēseli es atdotu par to!
“Tie, kas skaistumā redz ļaunumu, ir samaitāti, turklāt samaitātība nedara tos pievilcīgus.Tas ir liels trūkums.Tie, kas skaistumā spēj saskatīt tā augstāko sūtību, ir kulturāli. Tie var cerēt. Taču izredzētie ir tie, kas skaistumā redz vienīgi skaistumu.”
Oskars Vailds
