Dzelzs liesma
"Pirmajā gadā daži no mums zaudē dzīvību. Otrajā gadā pārējie zaudē cilvēcību.” Kseidens Riorsons.
Visi, pašu Vijoli Sorengeilu ieskaitot, domāja, ka pirmā Baskiatas Kara koledžas gada Vētīšanā viņa mirs. Bet tas tikai izrādījās pirmais lielais pārbaudījums viņas ceļā, kas atsijāja mazdūšīgos, nevērtīgos un neveiksminiekus.
Nu sākas īstie treniņi, un Vijole raizējas par to, kā tiks ar tiem galā. Runa nav tikai par to, ka mācības ir grūtas un apzināti nežēlīgas, pat ne par to, ka tās ir izstrādātas tā, lai pārbaudītu un pārkāptu jātnieka sāpju robežu. Ļaunākais ir jaunais vicekomandants, kurš ir personīgi apņēmies pierādīt Vijolei, cik bezspēcīga viņa patiesībā ir… Vai viņa nodos vīrieti, kuru mīl?
Jā, Vijoles ķermenis ir vājāks un trauslāks nekā daudziem citiem, bet atjautību viņa nav zaudējusi – un arī dzelzs gribu ne. Turklāt vadība ir aizmirsusi vissvarīgāko mācību, ko Vijole beidzot apgūst Baskiatā: pūķu jātnieki izvirza paši savus noteikumus.
Taču šogad tikai ar apņemšanos izdzīvot vien nepietiks.
Tāpēc, ka Vijole zina noslēpumu, ko Baskiatas Kara koledža ir glabājusi gadsimtiem ilgi, un beigās viņu un viņas draugus, šķiet, neglābs nekas, pat ne pūķu uguns.
No angļu valodas tulkojusi Ieva Melgalve