„Dzīvais ūdens” – brazīliešu rakstnieces Klarisas Lispektores nelielais, bet saturiski dziļais darbs – ir aizraujoša saruna ar sevi (iespējams, ar mīļoto cilvēku vai lasītāju) par dzīves un laika dabu, kas dod jaunas iespējas, kā ar valodu pietuvoties cilvēka iekšējās pasaules bezdibeņiem.
„Teksts šeit būtībā kļūst par apziņas stāvokli, kurā individuālās pieredzes zibšņi nogulsnējas par kāda poētiska okeāna dzīlēs apslēptiem dārgumiem. Un šis ir apziņas stāvoklis, kurā nonāk ikviens „Dzīvā ūdens” lasītājs. Vēstule – dzejolis – eseja. Par ko – to nezina pati autore. Izšauta bulta lidojumā, kad nav zināms ne šāvējs, ne mērķis. Bet skaista bulta; asa un precīza kā Visums naktī,” atzīmē grāmatas tulkotājs Edvīns Raups.
Klarisa Lispektore (Clarice Lispector, 1920–1977) ir Ukrainā dzimusi brazīliešu rakstniece, 20. gadsimta modernisma pārstāve, kuras literārie darbi neierastās stilistikas un savdabīgās struktūras dēļ guvuši starptautisku ievērību. Viņas devums literatūrā bieži tiek pielīdzināts Franca Kafkas veikumam. Autore par savu misiju uzskatīja literārajos darbos atspoguļot iekšējās pasaules pretrunas un cīņas, kas ārēji nereti paliek nepamanītas.
No portugāļu valodas tulkojis Edvīns Raups.
Priekšvārda autors Bendžamins Mozers.
Priekšvārdu no angļu valodas tulkojusi Jana Bērziņa.
Literārā redaktore un korektore Sigita Kušnere.
Dizainere Anna Aizsilniece.
Grāmata iespiesta SIA „Jelgavas tipogrāfija”.
Grāmata izdota ar Brazīlijas Nacionālās bibliotēkas fonda, Brazīlijas Ārlietu ministrijas Gimareisa Rozas institūta un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
