Klaida magones

Poļu autores Staņislavas Hobjanas-Šeronas grāmata “Klaida magones. Vētrainās jaunības atmiņas. 1949—1955” stāsta par pārcilvēciskajiem pārdzīvojumiem, kuri pēc Otrā pasaules kara skāra miljoniem Polijas iedzīvotāju. Grāmatu no poļu valodas tulkojusi Liene Lieģeniece. Vieslavs Jans Visockis priekšvārdā raksturo grāmatu: “Šīm atmiņām piemīt īpašs un ārkārtējs skaistums; brutālajai asinssūcēju sistēmai, kurai Hobjana tika pakļauta pret savu gribu, vajadzēja pretī likt lielu cēlsirdību un neizsmeļamus labestības krājumus, lai raisītos gan estētiski pārdzīvojumi, gan sirds saviļņojums, gan cilvēciska necilvēcīgās sistēmas sargu rīcība, gan ticības spēks bezdievju pasaulē.” Savukārt Alicja M. Rudņevska raksta: “Savas grāmatas nosaukumā autore min magones – sarkanās puķes Kizilkuma tuksnesī, tālajā zemē, kur viņa atradās izsūtījumā no 1952. gada aprīlim līdz 1955. gada decembrim. Šie pašsējas augi, kas klāja svešās un naidīgās zemes bezgalīgos plašumus, apbūra jauno meiteni ne tikai ar savu spilgto krāsu, bet vispirmām kārtām ar skaistumu un izdzīvošanas spēju, kas puķēm ļauj augt saules dedzinātā, neauglīgā klajumā.” Šī grāmata ir par likteni, ko piedzīvo meitene, kas augusi dievbijīgā poļu ģimenē un kas respektē ieaudzinātos morāles un ētikas principus, izvirzot sev lielus mērķus un neatlaidīgi tiecoties īstenot savus sapņus. Sapni kļūt par ārsti viņa loloja jau kopš bērnības, un neticami grūtos apstākļos to arī īsteno, saņemot ārsta diplomu. Autores emocionālais stāstījums pietuvina lasītājiem pēckara gadus, kas simtiem tūkstošiem poļu no Austrumu teritorijām – no Poļesjes, Voliņas un Viļņas apkaimes – bija pazemojoša gūsta laiks nežēlīgajā Sibīrijas, Kazahstānas, Uzbekistānas zemē... Tā ir liecība un pierādījums, ka cilvēks, ja viņam ir mīlestība un ticība, spēj pārvarēt visu, izdzīvot un uzvarēt. No poļu valodas tulkojusi Liene Lieģeniece, redaktore Ingmāra Balode.