Kolomba

Prospērs Merimē (dzimis 1803. gada 28. septembrī Parīzē, Francijā, miris 1870. gada 23. septembrī) ir ievērojams franču rakstnieks — prozaiķis, dzejnieks un dramaturgs. Viņa daiļradei raksturīgs misticisms, vēsturiskas tēmas. Merimē vārdu galvenokārt saista ar noveli, kuras mākslu viņš meistarīgi pārvaldīja. No rakstnieka novelēm kā spilgtākās minamas klasiski pilnīgā “Mateo Falkone”, “Karmena” un ­sevišķi “Kolomba”. Merimē ar vienkāršību un izteiksmību tēlo spēcīgu pir­mat­­nēju kaislību saviļņotus cilvēkus raksturīgā vidē. Viņa labākie darbi ir rūpīgi un samērīgi uzbūvēti, to stils — skaidrs, precīzs un objektīvs. “— Ļaujiet šim sirmgalvim aiznest to, kas ir viņa miesa un asinis. Kādēļ gan vairs nogalināt šo veco lapsu, kam nav vairs zobu, ar ko kost? Džudiče Barričīni! Atceries otro augustu! Atceries asinīm notriepto grāmatiņu, kurā tu rakstīji ar savu viltotāja roku! Mans tēvs tur bija ierakstījis tavu parādu; tavi dēli to samaksāja. Mēs esam nolīdzinājušies, vecais Barričīni! Kolomba sakrustotām rokām, nicīgu smīnu uz lūpām nolūkojās, kā viņas ienaidnieku namā ienes līķus, tad pūlis lēni izklīda...”