Meža romance
Vārdam "romance" ir vairākas nozīmes, bet autores Annas Redklifas stilam ir piemērotas gandrīz visas. Arī tad, ja runa ir par liriku. Un mīlestību, kas viņas uztverē vairāk saistās ar pienākumu, nekā ar vēlmju piepildīšanu. Viņa turas pie savas ēras uzskatiem par pienācīgo un nepiedienīgo, tikumisko un nepieļaujamo. "Romāns" šī vārda plašākajā nozīmē nav atraujams no bruņinieciskuma, cēluma, kārtīguma, uzupurēšanās. Pat riskējot ar savu dzīvību. Nekādi labumi nav tā vērti, lai to dēļ nodotu savu pārliecību. Ir arī savi iecienīti triki. Redklifas darbos nereti parādās "trusītis no cepures" - kādas bārenītes augstā izcelsme, nezināmi raduraksti, pagātnē notikuši noziegumi un nejauši satikti, bet nozīmīgi cilvēki. Pēc izjauktās kārtības - sarežģījumiem, piedzīvojumiem, vardarbības, vajāšanas, grūtas dzīves posma seko izlīgums, nožēla par nodarījumiem un pareizo attiecību atjaunošana.
Romānā "Meža romance" ir pieminēta vēsturiska persona Pjērs de la Mots, kas Francijā XVII gadsimtā kļuva slavens sakarā ar tā dēvēto "karalienes kaklarotas lietu", kurā viena no apsūdzētajiem bija Žanna de Senremī, grāfiene de la Mota. Autore iemūžinājusi norises ar šo Pjēru de la Motu un marķīzu Filipu de Montālu.
No angļu valodas tulkojusi Dagnija Dreika. Mākslinieciskā izveide - Lilija Rimicāne
