Mona, pavisam parasta desmit gadus veca meitene, kādu vakaru negaidīti zaudē redzi. Drīz tā atgriežas, tomēr bailes paliek – ja nu tas atkārtojas? Un ja nu Mona nepagūst iepazīt brīnumus, kas rodami pasaulē?
Lai tā nenotiktu, Monas vectēvs – erudīts un ar plašu fantāziju apveltīts vīrs – uzņemas iepazīstināt mazmeitu ar to, kas ir skaists uz šīs zemes. Tāpēc turpmākajās piecdesmit divās nedēļās viņi ik trešdienu dosies aplūkot kādu ievērojamu mākslas darbu.
Kopā viņi apmeklēs trīs muzejus: Luvru, Orsē un Bobūru (Pompidū centru). Viņi izzinās gleznu un skulptūru glabātos noslēpumus un meklēs atbildes uz jautājumiem, kas tajās iekodēti. Iepazīstot Botičelli, Vermēra, Goijas, Kurbē un Klodelas, Kālo un Baskjā darbus, Mona izjutīs mākslas spēku un mācīsies par dāvināšanu, šaubām, melanholiju un revolūciju – nenovērtējamiem dārgumiem, kurus vectēvs vēlas uz mūžu ierakstīt viņas atmiņā.
“Monas acis” ir grāmata visai ģimenei – lasāma kopā vai atsevišķi, pārrunājama un uztverama gan kā oda mākslas pasaulei, gan kā aizkustinošs stāsts par ģimenes saitēm, pieaugšanu un dzīves mīlestību.
Tomā Šlesērs ir mākslas vēsturnieks, Hartunga-Bergmanes fonda direktors, profesors Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā Lozannā un vairāk nekā piecpadsmit grāmatu autors. “Monas acis” ir viņa pirmais daiļliteratūras darbs.
No franču valodas tulkojusi Astra Skrabāne.
