Romāna darbība norisinās Dienvidāfrikā pēc aparteīda sabrukuma. Sižetu veido galvenā varoņa, baltā universitātes profesora Lurī, izdzīšana no universitātes pēc tam, kad tumšādaina studente iesniedz sūdzību par izvarošanu. Profesors dodas uz laukiem, kur viņam nākas pieredzēt, kā melnādaini vīri izvaro viņa meitu.
Dienvidāfrikā romāns izraisīja tik ievērojamu rezonansi, ka autors bija spiests emigrēt uz Austrāliju.
Kā ikvienā vērtīgā literārā darbā, sižets autoram palīdz risināt nozīmīgas problēmas indivīda un sabiedrības attiecībās, kā arī cilvēka paša attiecībās ar sevi. Tā kā galvenais varonis ir klasiskās literatūras profesors, izjūtu un faktu analīze ir īpaši daudzšķautņaina, tuklāt ņemot palīgā visu līdzšinējo pasaules literatūras mantojumu: daudzas atziņas tiek izteiktas ar citātu no daiļdarba. Redakcija ir sniegusi norādes, no kuriem darbiem citāti ir ņemti, taču, visticamāk, grāmatā ir atrodami arī citāti, par kuriem ziņas nav sniegtas, jo tie nav pazīti.
Galvenais varonis spēj aukstasinīgi analizēt savu un apkārtējo rīcību, to savstarpējo saistību. Tāpat aukstasinīgs ir grāmatas autors: pelnītā slava viņu interesē maz, intervijas žurnālistiem viņš sniedz reti, nav ieradies ne uz vienu Bukera balvas pasniegšanas ceremoniju un līdz pat 2003. gada Nobela prēmijas pasniegšanas svinīgajai ceremonijai plašsaziņas līdzekļos nerima diskusijas, vai Dž. M. Kutzē ieradīsies teikt tradicionālo runu.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotajā grāmatu mākslas konkursā «Gada balva grāmatniecībā 2003» šī grāmata ieguvusi trešo vietu tulkotās literatūras grupā.
«.. romānam ir bibliska kvalitāte. Lurī gājiens no vienas dzīves uz otru ir gluži vai mītisks. .. Katastrofa nāk strauji, tā grauj strauji un izzūd skatienam strauji, tās elementārdaļiņām neredzami pārvēršot visu.»
Viestarts Gailītis, «Diena»
