Ievērojamā krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska (1821–1881) filozofiski psiholoģiskais romāns “Noziegums un sods” (1866) ir viens no pasaulē pazīstamākajiem krievu literatūras darbiem. Rakstnieks tajā atklāj nozieguma sociālos un psiholoģiskos cēloņus, kā arī noziedznieka izjūtas.
Romāna sižeta pavērsieni ir baisi, neparedzami un tumši kā neskaitāmās šķērsielas, kāpnes un gaiteņi, pa kuriem rakstnieks izvadā lasītāju. Viņa radīto personāžu dvēseles bezdibeņi – dziļi un drūmi kā pagalmu akas.
Galvenais varonis – nabadzīgs students Rodions Raskoļņikovs –, aizrāvies ar pārcilvēka ideju, nogalina augļotāju, uzskatot, ka viņa citiem nes tikai sāpes un ciešanas. Taču, nemitīgi cenšoties pārliecināt sevi, ka tikai iznīcinājis cilvēku, kam nav tiesību dzīvot, un atbrīvojis citus no tā, viņš aizvien vairāk ieraujas sevī un patiesībā soda pats sevi.
No krievu valodas tulkojis Kārlis Štrāls.
