Romānu rakstniekam jāprot rakstīt arī stāstus. Pat mazliet dīvainus, tādus, kādus pieprasa trīs sievietes, kas viņu aplenc, traucējot rakstīt. Kā gan viņām pretoties, ja ir tādi argumenti?!
Tad nu viņš stāsta, sev raksturīgā erotiskā un humorpilnā veidā atgriežoties pie dažām bērnu dienu pasakām. Mēs satiekam Pinokio, kam pagarinās deguns; trīs sivēntiņus - nē, piedodiet! - trīs diezgan pavieglas uzvedības ruksītes. Kas attiecas uz Miķeļmātes pazaudēto vāverīti... bet par ko gan te īsti ir runa?
Romānu autors ir apmierināts, viņa stāsti patīk. Trīs nebēdnes ir apmierinātas. Un sarkangalvītes nebeidz vien sarkt.
