Katru dienu Nura nolūkojās pāri Bosfora šaurumam uz savu bērnības māju, lielu baltu savrupnamu, kas atrodas pretējā pusē.
Vējš atnes sev līdzi atmiņas - par smaržīgajiem vīģes koka augļiem, par safrāna krāsas saulrietiem gurdos vasaras vakaros. Taču nu šie laiki ir garām.
Māja ir kļuvusi par armijas hospitāli un padarīta par britu laupījumu. Un, kad Nura staigā pa pilsētas ielām, nesdama tirgotājam izšuvumus, ar kuriem viņa tagad pelna iztiku, Konstantinopole izrādās pilna ar sabiedroto karavīriem, atgādinot par to, cik zemu ir kritusi viņa pati un viņas pilsēta.
Visdārgākā būtne Nuras jaunajā dzīvē ir viņas gādībā nonākušais bārenis- zēns, kurš glabā baisu noslēpumu. Kad viņš saslimst ar bīstamu kaiti, Nura ir spiesta atgriezties savās bērnības mājā un izlūgties palīdzību kara ārstam Džordžam Monro.
Robežām starp ienaidnieku un draugu kļūstot neskaidrākām, parādās jaunas briesmas - vēl draudošākas par nesenā kara mesto ēnu
