Silva rerum IV
Mākslas vēstures zinātņu doktores Kristinas Sabaļauskaites vēsturisko romānu cikls “Silva rerum” neapšaubāmi ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem pēdējās desmitgades lietuviešu literatūrā un arvien vairāk uzmanības un atzinības tas saņem arī ārvalstīs. 2015. gadā, iznācis Polijā, “Silva rerum” pirmais romāns uzreiz kļuva par bestselleru, un 2016. gadā iekļuva starp prestižās Viduseiropas literārās balvas Angelus finālistiem.
Silva rerum IV” turpina Norvaišu ģimenes stāstu un pabeidz lielo Viļņas sāgu. Romāns vēsta par XVIII gs. otro pusi – par laiku, kad notiek straujas pārmaiņas politikā, ekonomikā un kultūrā, par Baroka un Apgaismības laikmetu lūzuma punktu, kad Lietuvas dižkunigaitija pieredz politisku dekadenci un vienlaikus progresīvu ideju uzplūdus, bet tās bajāri sašķeļas divās nesamierināmās nometnēs: vieni iestājas par veco, bet otri par jaunu pasaules kārtību, kuru ir gatavi aizstāvēt ar savas dzīves izvēlēm.
Ja mūsdienu lietuviešu proza būtu šaha galdiņš, Kristina Sabaļauskaite tur būtu melnā dāma. K. Sabaļauskaite jau četrreiz ir pierādījusi, ka ir absolūta valdniece pār savu stāstu. Zem viena teikuma jumta viņa nometina tēlus, vēsturi, dialogus, domas, vides aprakstus un emocijas. Un tie gluži kā pieredzējuša komponista izkārtotas notis perfekti seko cits citam. Viņa zina, kā ar tekstu itin kā ar paša Viļņas pazemē mītošā baziliska skatienu apburt lasītājus tos nenogalinot, bet pilnībā iegremdējot savas grāmatas pasaules vērpetēs.
/Viktorija Samarinaite, 15min.lt
2008. gadā iznākušais Sabaļauskaites romāns Silva rerum un tā nākamās daļas jau tiek uzskatītas par veiksmīgāko un atmiņā paliekošāko desmitgades vai varbūt pat simtgades grāmatu. Vēsturiskais un piedzīvojumu romāns ir nonācis ļoti uzticamās un talantīgās rokās. Viņa vienīgā tik suģestējoši prot izstāstīt mūsu pašu vēsturi, kuru nu tveram kā aklie spieķi, teju aizrīdamies rijam lieliem kumosiem, negausīgi dzeram izslāpuša ceļinieka malkiem. Un sāpīgs, vēl nepiejaucēts laikmets pamazām iznirst no miglas, iegūstot skaidrus apveidus.
/Živile Nedzinskaite, Naujasis Židinys. Knygų aidai
Latviešu literatūrā ne tagad, ne jelkad agrāk nav bijis neviena darba, kas tik daudz stāstītu par mūsu vēsturi, turklāt būtu sarakstīts brīnišķīgā, izkoptā valodā, apveltīts ar augstu lasāmības koeficientu un vienlaikus rosinātu uz pārdomām par sevi pašu, savu vietu dzīvē, mīlestību pret tuvāko un dzimto zemi.
/Kristīne Sadovska, Diena.lv
Man ne reiz vien ir jautāts, kurš Silva rerum romāns man patīk vislabāk. Nekad neesmu zinājusi, kā uz šo jautājumu atbildēt, jo romāni ir tikpat atšķirīgi, kā tajos rādītie laikmeti, taču tagad, kad esmu izlasījusi pēdējo daļu, uzdrošinos teikt, ka varbūt šis...
/Jūrate Čerškute, lrt.l
