Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika

Romāna Liška vdámu (Lapsa par dāmu), kas ar autora piekrišanu latviski iznāk ar nosaukumu “Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika”, darbība notiek divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados, un tajā savijas divas sižeta līnijas. Reālistiskākā ir jauna Brno strādnieka Pavela stāsts; viņš kā perspektīvs un ar valodu talantu apveltīts valsts drošības iestādes darbinieks tiek izvēlēts īpašai misijai Rietumos, kur viņam jāveic diversija radiostacijā “Brīvā Eiropa”. Savukārt otrā - varētu teikt vēsturiski fantastiskā - līnija ir jaunas lapsiņas stāsts. Staļins (romānā saukts par Saimnieku) Pavlova vārdā nosauktā institūta zinātniekiem dod rīkojumu pārveidot lapsu par sievieti, un, kad tas sekmīgi izdarīts un viņa nosaukta par Silvu, aizsūta jauno sievieti uz Rietumiem, lai viņa nogalinātu Vinstonu Čērčilu. Taču, nonākuši brīvajā pasaulē, varoņi satiekas, un viņu stāsti un likteņi savijas - dzīve izrādās stiprāka par varas nesēju nodomiem. Romāns ir slavinājums iztēlei un tādai literatūrai, kurā norisinās spēles ar vārdiem un ainām, tomēr vienlaikus piedāvā arī spēcīgu stāstu par dažādu pasauļu saikni un vienlaikus nesavienojamību, kā arī akcentē lapsas un cilvēka brīvības nozīmīgumu. Lapsa kādā vietā saka: „Es gribu iepazīt, kas tā brīvība ir un kādi tai ierobežojumi. Kas ir brīvība? Tālu meklēt nav jāiet, āmrija pamāja ar galvu un norādīja man uz augstu nožogojumu kādu gabaliņu aiz pilsētas, nožogojumu, kas bija apjozts ar dzeloņstieplēm un apsargāts ar torņiem nožogojuma stūros. Tagad šeit uzturas tie, kuri nepaspēja žigli saprast, ka brīvība ir tikai tukšs vārds.” Romāns “Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika” 2020. gadā saņēma čehu galveno literāro balvu - „Magnesia Litera”. Grāmata izdota ar Čehijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.