Kārļa Vērdiņa sastādītā Gunara Saliņa dzejas izlase “Apmežosim Ņujorku” aptver 101 spožāko no viņa liriskajiem un liroepiskajiem dzejoļiem, kas sarakstīti no 1945. līdz 2003. gadam. Saliņa dzejoļu sašķeltās pasaules izjūta viņu sarado ar daudziem citiem starptautiskā modernisma dzejniekiem, kuri attapās Ņujorkas “kausējamā katlā”, līdzi nesdami atmiņas par citām vietām, par kurām metropolē atgādina tikai kāds īslaicīgs acumirklis, kas izraisa atmiņu vīzijas.
Par grāmatas tituldzejoli sastādītājs Kārlis Vērdiņš skaidro: “Saliņa dzejolis ir daļa no starptautiskā modernisma literatūras, kuras autori tiecās samierināt modernitātes laikmeta sašķelto cilvēka psihi. Industrializācija un urbanizācija pēdējo gadsimtu gaitā pārvērta lielās metropoles par daudzu jo daudzu cilvēku dzīves un darba vietu. Modernisma literatūra reaģēja uz šiem apstākļiem, tai skaitā ar sirreāla vai sintētiska pilsētas tēla radīšanu, kurā dažādās kombinācijās sajaucās civilizācija un daba.”
Izlase ir sastādīta ne tikai hronoloģiski, bet arī tematiski, nodaļās apvienojot dažādu laiku un dažādos krājumos publicētus dzejoļus. Tā sniedz kodolīgu, vienlaikus daudzpusīgu ieskatu Saliņa literārajā mantojumā. Dzejas izlasi būtiski papildina Kārļa Vērdiņa sarakstītie priekšvārdi — katrs ir veltīts atsevišķai nodaļai, un tematizē vēsturisko fonu, kurā Saliņa dzejoļi ir tapuši, kā arī uzrāda mākslinieciskas likumsakarības un Saliņa poētikas īpašības.
