“Pavisam nejauši pie manis atnāca jēdziens “atgaisma”. Tēzaurs apgalvo, ka atgaisma esot ne vien reti lietots sinonīms vārdiem “atspīdums” vai “atblāzma”, bet arī “nepilnīgs priekšstats par kaut ko”. Arī man šajos stāstos bija svarīgi parādīt neatklātu pasauli, kurā neeksistē mums ierastās dimensijas un likumi, pasauli, par kuru mēs nezinām neko, bet vairāk vai mazāk nojaušam. Tā pastāv mums līdzās, un viss, ko mēs spējam no tās uztvert retos atskārsmes mirkļos, ir tikai neskaidra atgaisma par to, ka dzīve ir kaut kas vairāk par plakanu ikdienu un eksistenci rāmjos, kādos paši sevi esam iegrožojuši.
Vai, pamanot noslēpumaino atgaismu, manu varoņu dzīve mainīsies? Kurš gan lai zina, ja to neplāno pat viņi paši? Bet viss notiek. Un pilnīgi noteikti dzīve nekad vairs nevarēs būt tāda, kā bijusi līdz tam.”
Arno Jundze
