Johanness Mario Zimmels (1924–2009) ir viens no populārākajiem 20. gadsimta vācu rakstniekiem. Latviešu lasītājiem Zimmela vārds saistās ar romāniem “Cilvēks nav vientuļa sala”, “Mīla — tas ir tikai vārds”, “Atbildi zina tikai vējš” u. c.
Zimmela romāns “Brīnos, ka esmu tik priecīgs” (1949) Latvijā tiek izdots otro reizi. Tā pamatā ir patiesi notikumi, kas risinājās 1943. gada vasarā kādā Rietumvācijas pilsētā. Autors izmainījis darbības vietu, laiku un personu vārdus.
1945. gada martā uzlidojuma laikā Vīnē kāda īres nama pagrabā tiek iesprostoti septiņi cilvēki. Nejaušība šeit savedusi kopā 63 gadus veco mājsaimnieci Terēzi Reimanes jaunkundzi, priesteri Reinholdu Gontardu, ķīmiķi Valteru Šrēderu, Annu Vāgneri, kura gaida bērnu, viņas piecus gadus veco meitu Evu, jauno aktrisi Zuzannu Rīmenšmīdi un kareivi Roberu Fāberu. Sastopoties vaigu vaigā ar nāvi, atklājas viņu patiesā būtība un sākas cīņa par izdzīvošanu…
“…nelaime ir mūsu mazdūšībā. Mēs krītam izmisumā, iekams uzdrošināmies darīt kaut ko tā labā, ko gribam iegūt. Turklāt nevajadzētu būt nekādām grūtībām iet tālāk. Mums ir mīlestība, kas mūs dara stiprākus par visiem nāves spēkiem.”
