Dullie stāsti
Šos stāstus pats Vladimirs Kaijaks dēvēja par dullajiem stāstiem. Tajos ir drusciņ no visa kā - mistikas, fantāzijas, šermuļu un neparastu ideju. Laikā, kad tie tapa - no 20. gadsimta 70. līdz 90. gadiem - tie izaicinoši pārkāpa visus tālaika literāros ierobežojumus, rādīja garu degunu cenzoriem un reālisma sludinātājiem. Tomēr vienlaikus šie stāsti ir izcili meistarīgas psiholoģiskas etīdes, kas lasītājam liek pavisam nopietni apdomāt: un ja nu patiešām....?
Nu, patiešām dulli!
