Ievērojamā prozaiķa un dramaturga Anšlava Eglīša romāns “Ilze” līdz šim izdots tikai divas reizes, abas – trimdas latviešu apgādā “Grāmatu draugs” (1959. un 1960. gadā). Tajā attēlotie notikumi risinās 20. gadsimta 40. un 50. gados un ir balstīti reālos notikumos.
Romāna galvenās varones Ilzes stāsta saknes meklējamas Anšlava Eglīša sievas Veronikas Janelsiņas mātes Elizabetes pēckara laika pieredzē. Elizabete bēgļu gaitās nošķiras no ģimenes, nonāk padomju okupācijas zonā un vēlāk ir spiesta atgriezties okupētajā Latvijā. Pēc Staļina nāves viņa saņem atļauju izbraukt no PSRS un nonāk pie dēla Stokholmā, bet vēlāk ilgāku laiku uzturas pie meitas ģimenes ASV. Šai laikā tiek izstāstīts stāsts, kas vēlāk ir romāna “Ilze” pamatā.
“Šis ir viens no pirmajiem literārajiem darbiem, kur tik niansēti atspoguļoti padomju otrreizējās okupācijas apstākļi Latvijā. “Ilze” ir viens no tiem trimdā tapušajiem mākslinieciski augstvērtīgajiem latviešu romāniem, kuros risinātas tēmas, ko nebija iespējams skart padomju varas apstākļos tapušajā literatūrā. Tā ir gan dramatisko pārdzīvojumu atklāsme bēgļu gaitās, gan vēlākā izceļošana uz mītnes zemēm, kas cilvēkus aizveda vēl tālāk no dzimtenes, bet it īpaši to apstākļu un pārmaiņu tēlojums, kas bija saistītas ar Otrā pasaules kara traģiskajiem notikumiem dzimtenē un Latvijas okupāciju.”
Literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs
