Mūsdienu latviešu autoru proza ir iedarbīga un daiļskanīga. Tā uzrunā un saista, no dažādiem rakursiem parādot ikdienišķo lietu savdabību. Evitas Sniedzes alegoriskie stāsti rosina pārdomas par vērtībām un vājībām, mīlu un tās pretmetiem, par pārbaudījumiem un pašu dzīvi, kas katram jāizdzīvo. Un pāri visam — tie ir kaismīgi, uguns un ledus iedvesmoti.
Astoņi stāsti par vientulību, ilgām, satikšanos un nesatikšanos — visu, kas ir un nav cilvēka un Radītāja spēkos. Dažas no tām tūkstoš versijām par pasaules parādību un cilvēku jūtu dabu, nenovēršamām likumībām un nemainīgām kļūdām. Tie ir stāsti par sapņiem, par neredzamo cilvēkam līdzās, par saitēm, kas, lai cik nemanāmas būtu, iekodē zemes, debesu un senču gudrības visos, kas reiz piedzimst un reiz aizceļo no šīs pasaules. Normunds Naumanis
“Līdzība kā žanrs ir iedarbīgs vēstījuma veids, kad visapkārt valda uzticības krīze tiešam, “kailam” vārdam. Dramaturģe Evita Sniedze ar šīm savveida literārajām pasakām veiksmīgi turpina tradīciju, ko aizsākuši Vailds, Markess un Anna Sakse.” Normunds Naumanis
Evita Sniedze (1974) ir dramaturģe un teātra zinātniece, autore apjomīgam pētījumam — grāmatai “Latviešu teātra hronika. 1919—1944” (2006). Sarakstījusi astoņas lugas, un tās visas iestudētas dažādos Latvijas teātros, četras no šīm lugām (Dailes un Valmieras teātrī) iestudējis Oļģerts Kroders. Autore saņēmusi 2003./2004. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” žūrijas specbalvu, un lugas “Kreisais pagrieziens” izrāde Dailes teātrī tika atzīta par Gada labāko latviešu literatūras iestudējumu. 2005. gadā ieguvusi AKKA Bezgalības balvu.
