Rakstnieka Vladimira Kaijaka romāns „Enijas bize” ir pārsteidzoši skarbs un reizē aizraujošs stāsts par dziļi aizvainotām jūtām, kas neapvaldītas pārvērš reālā postā gan vainīgo, gan bezvainīgo dzīvi. Varbūt mīlestība arī var tikt pāri itin visam un piedot itin visu, taču nabadzīgā darvdeģa meitas Enijas mīlestība pret bagāto Nārbuļu mantinieku Juri nespēj piedot puiša nodevību. Pēc tam kad viņš, lauzdams solījumu un apklusinādams savu sirdsbalsi, paklausa tēvam un apprec saimniekmeitu Ievu, pāri lepnajām mājām gulstas Enijas sāpēs un sirdēstos izlolotais lāsts, kurš nekādi nav novēršams. Nārbuļos cita pēc citas uzbrūk nelaimes, nesaudzīgi kaitējot visiem, kurus Enija uzskata par sava pāridarījuma vaininiekiem. Un, lasot, romānu, var vienīgi minēt, vai reiz viņas naida mērs būs pilns... V. Kaijaks spriegā un lakoniskā vēstījumā atkal ceļ gaismā mūžveco pretrunu, kuru tik meistarīgi atspoguļojuši latviešu rakstnieki, it īpaši Rūdolfs Blaumanis un Andrejs Upīts, – vai manta un ar to saistītais lepnums un gods ir svarīgāki cilvēka laimes argumenti iepretim vienīgajai un nepārdodamajai mīlestībai. Autoram izdevies radīt ārkārtīgi spilgtus raksturus, kuros lasītājs saskatīs ne vienu vien latvietim piemītošu īpašību, kā gļēvumu, kad ir jāizšķiras par savas dzīves perspektīvu, un nežēlīgu kaislību, kas līdzīgi ugunij sadedzina vairāk, nekā tai būtu ļauts. Romāns lasītāju savaldzina gan ar mistikas apdvestu intrigu, gan ar ētisku brīdinājumu – nodevējs ar savu rīcību kļūst atbildīgs ne tikai par savas, bet arī savu līdzgaitnieku laimi un mūžu. „Enijas bize” ir pamatā Latvijas televīzijā visu laiku populārākā seriāla „Likteņa līdumnieki” pirmajai daļa. Taču – romānu lasīt ir tikpat interesanti kā skatīties filmu, kad acu priekšā atdzīvojas spīvā lauku dzīves īstenība un smagām ciešanām nolemtie daiļdarba varoņi.
